1. Grāvendāliešos. Drachen-Mythus, 17, 21. LP, Vl, 71, 24.

Vienam saimniekam bijis labības pūķis mājās, kas viņam rudzu papilnam pienesis, ka varējis bagāti dzīvot. Turpretī otrs saimnieks žēlojies, ka maizes neesot ko ēst, jo rudzi tiekot pa naktim no klēts iznesti nesaprotamā vīzē. Kādu reiz naktī uz klēti aizgājis, viņš :ieraudzījis pelīti pa apcirkni tekājot, kas drīz pazudusi. Te viņam ienācis prātā, ka pelīte nav cits nekas, kā labības pūķis, kas no viņa klēts rudzus iznes. Gribēdams viņu rokā dabūt, saimnieks uzlicis peļu slazdu. Kā gribējis, tā arī noticis, jo drīz vien atradusies slazdā savāda pelīte, ko tūliņ nositis. Bagātais saimnieks, to zināt dabūjis, izsaucis: «Nebrauksit vairs, dēliņi, skaista kumeliņa, nenesīsit vairs lepnu cepurīšu rudzu runģīts peļu rūcenī (slazdā) ielīdis.»