9. R. Auniņš Cesvainē. Drachen-Mythus, 7, 3. LP, Vi 66, 6.

Vienai saimniecei bijis pūķis. Tā katru rītu tumsā bez uguns meitas sūtījusi malt. Meitas malušas; malušas, bet nekad nav varējušas trauku izmalt tukšu Viena meita bijusi gudrāka par otru: paņēmusi uguni līdz, durvtiņas zem dzirnu akmeņa attaisījusi un tur ieraudzījusi melnu putnu tupam. Viņa tūdaļ sapratusi, ka tas esot viņu mocītājs; sagrābusi putnu, tam norāvusi galvu un peļu alā iemetusi. Kad nu meitas sākušas malt, tad trauks drīz bijis tukšs. Meitas iegājušas istabā un saimniece brīnīdamies prasījusi, vai jau visu samalušas. Kad meitas sacījušas, ka trauks tukšs, tad saimniece sabijusies, paņēmusi uguni, izskrējusi un pēc sava putniņa meklējusi, kamēr to pelu alā atradusi. Tad kā traka ieskrējusi istabā un uz meitām brēkusi: «Jūs kuņas, maukas, jūs manu rudzu rutulīti nogalinājušas!» No tā laika meitas to rudzu trauku arvienu veikli izmalušas.