4. K. Bankers, Dundagas Cepeļlejās. LP, VII, I, 476, 3.

P. māju saimnieks bijis rijā un redzējis, ka vells nosēdies rijas krāsns bedrē un lāpījis biksas, drizi teikdams: «Šujam, lāpām lielām adtām, rupām diegām!» drīzi, uz uguni paskatīdamies atkal: «Dedz, dedz, skrej gaisā! dedz, dedz, skrei gaisā!» Kā izteicis - dzirksteles tā vien gājušas uz griestiem. Nu saimnieks paķēris metamo, aizmetis krustu priekšā: «Dievs, Tēvs, stāvi man klāt!» un tad ielēkdams ar metamo bedrē, devis velnam, ko tikai māk. Velns aizsprucis, atstādams visu turpat. No velna biksām saimnieks pašuvis pieci maisi, no adatas izkalis trīs pāri lemešu un no diega iznācis nezin cik striķu . . . Velns vēlāk esot staigājis gar rijām, lūgdamies: «Vīrs vīram vart gan bikss atdot, bet kas dos! Vīrs vīram vart gan bikss atdot, bet kas dos!»

P i e z ī m e. Jelgavas rakstu II. krājumam ir par Ventspils Vella aci piesūtīta teika, kur «vells pacēlies kā siena vīstulis», (LP, VII, I, 127, 12a) P. Š.