Vellam esot bailes no cira. Reiz Vells gāš pa ceļu un redzēš tur ciri priekšā. Vells dikti sabijies, gāš solīti pa solīšam un žēlīgi lūdzies: «Cirīt, cirīt, cirīt!» Bet kā nu šis pagājis ciram garēm, tā tūlin to nolamāš: «Cira kabuci, cira kabuci! »