Velnu dzīves vietas.

7. Jumurdiešu Jānis, Jumurdā. Balss 1881. g., 7. n-rā. LP, VII, I, 627, 13.

Netālu no Jumurdas muižas pie Vec-Piebalgas lielceļa, uz Piebalgu braucot, pa kreisai rokai ir liels sils. Kādu nepilnu versti no lielceļa ir ezeriņš šajā silā: Karietes ezeriņš.

Jau vairāk gadu simteņu aiztecējuši, kad Piebalgas un Ērgļu pilīs dzīvojuši varmācīgi valdnieki, nebēdādami nemaz par savu apakšnieku labklājību. Šo abu piļu valdnieki, kā jau tuvāki kaimiņi, bieži vien sagājušies. Kučierim tad vajadzējis būt gatavam uz mata. Viens vārds - viņam vajadzējis jau sēdēt uz bukas un gaidīt kungu iznākam. Par mazāko neuzmanību mugura dabūjusi bagātīgu maksu.

Vienam Piebalgas kučierim bijis pārāk gŗūti. Viņam vajadzējis vadāt divas kundzes - ļaudis tās bija izmelsuši par raganām - no Piebalgas uz Ērgļiem un no Ērgļiem uz Piebalgu. Ja viņas būtot braukušas labā laikā, tad nu vēl nekas nebūtu kaitējis, bet braukt naktī, kad nesaredzi ceļa uz priekšu ne pa adatas dūrieniem, kad trakotāja auka spiež katru radījumu paspārni meklēt, kad tikai rūkoņa dimdienus dzird, kad gar acim uguns vien šķīst - jādomā: pasaulei gals klātu, kad ūdens gāžas zemē kā ar spaiņiem - jā, tādā laikā tam nabaga kučierim tad vajadzējis braukt.

Reiz karstas dienas vakarā redzējuši vakara pusē mākoņus savelkamies, kas kāpuši arvienu augstāk. Drīzi arī kučieris dabūjis pavēli, lai esot gatavs. Bet šajā naktī viņš nodomāja uz visu mūžu tikt vaļā no savām nolādamām vadātājām. Pamanījis negaisu savelkamies, viņš jau iepriekš iegādājies divus audekla gabalus. Ceļā viņiem tiešām uznācis briesmīgs negaiss. Nokļuvušiem pie minētā sila, kučieris apturējis zirgus un teicis, ka nezinot, kas esot uz ceļa priekšā - vai ūdens esot iznesis, vai arī cits kas - zirgi nekustoties ne no vietas. No bukas ātri nolēcis, veikli aizsedzis zirgiem acis ar līdzpaņemtiem audekla gabaliem, uzsēdies atkal - braucis tālāk, itin ka nekas nebūtu noticis. Mazu gabaliņu pabraucis, nogriezis zirgus no īstā ceļa un braucis pa citu meža ceļu mežā iekšā. Kučieris pats uztaisījies uz bukas tai, ka, ja būtu vajadzīgs, acumirklī varētu nolēkt. Drīz sasnieguši minēto ezeriņu. Kučieris nemanot nolēcis no bukas, uzdrāzis zirgiem ar pātagu tik cieši, ka uztraukti pāris lēcienos iegāzušies ar kundzēm ezerā. Skaidrā, lēnā laikā vēl tagad varot ezera dibenā saredzēt karieti.