Velna dzīves vietas.

12. H.Skujiņa no kādas vecenītes Aumeisteŗu pag.

Kad es vēl Aumeisteŗu pagasta Rukmaņos ganos gāju, tad es redzēju pašu velnu braucam. Bija tā ap pusdienas laiku, ka uzreiz pamanīju, ka no Damba kalna brauc lejā lepna karīte un viņai priekšā trīs skaisti zirgi. Damba kalns ir tik stāvs, kā no jumta, bet velns brauca no viņa lejā. Karītei bija glāžu logi un iekšā sēdēja velns, pavisam melns, spīdīgu cepuri galvā, un viņam līdzās sēdēja divas lepnas preilenes ar ziliem šleijeŗiem. Pa priekšu skrēja melns liels suns, tik liels kā kumeļš, un spīdēja kā ūdrs. Suns pat uz mūsu suņiem nepaskatījās. Viņš aizskrēja, mēli pār zobiem izkāris. Tā velns aizbrauca un iegrieza mežā.