Reiz viens meldera zellis gājis no Cēsim uz māju. Bijusi jau krietni vēla nakts, kad meldeŗa zellis iegājis lielā mežā. Mežā bijis tik tumšs, ka vai acī dur. Meldeŗa zellis pagājis pa mežu labu gabaliņu un izsaucies: «Velns lai parauj tādu mežu!»
Tiklīdz meldeŗa zellis tā noteicis, viņam blakus aiz grāvja nostājies melns kungs ar degošu cigāru mutē. No cigāra šķīdušas dzirksteles uz visām pusēm. Meldeŗa zellis sācis ātrāki iet. Arī melnais kungs sācis ātrāki iet. Meldeŗa zellis skrējis, kungs ar' skrējis. Pa laimi nākusi upe un meldeŗa zellis pārgājis pār tiltu. Melnais kungs vairs nesekojis un pie upes pazudis.