Saimniece namā (lauku vasaras ķēķī) sildījusi biezpienu. Tiklīdz piens bijis uz uguns, namā ienācis tāds savāds puika ar tik sarkaniem zobiem kā uguns. Tas bijis velns. Puika apsēdies pie pavarda un prasījis, lai dod pienu. Saimniece nedevusi. Tā tas gājis labu laiku. Puika bieži vien nācis uz namu, kad sievietes biezpienu sildījušas.
Reiz atkal saimniece sildījusi biezpienu. Namā ienācis puika ar sarkaniem zobiem un prasījis biezpienu. Kad saimniece nedevusi, tad puika teicis: «Vai veci saimnieki, vai jauni saimnieki, neviens piena nedod.»
To dzirdējusi vecā māte. kas cisās gulējusi, un atteikusi: «Ka es tev piena vietā tik sērmūkšļa kūju neiedodu? »
No tās reizes puika ar sarkaniem zobiem namā neticis manīts.