Vienā mājā sabrauc vairāk malkas cirtēju pārgulēt. Zirgus pievieto piedarbā, rijā. Ap pusnakti mežinieki iet zirgus kopt un sadzird rijā troksni: zirgi krāc un spārdās. Ieiet raudzīt un atron melnu kaķi uz ārdiem, Viņi paņem bīšķi un domā kaķi aizdzīt, bet šis acumirklī nozūd priekš acim un nu saceļas piedarbā uz reizi viesulis, vētra. Visi nobaidās, tikai viens prātīgākais atjēdzas krustu aizmest. Viesulis, vētra nostājas. Mežinieki aizdedzina no jauna savu sveci un nu ierauga rijā melnu zārku. Nabadziņi tūdaļ atstāj zirgus un skrien uz istabu citiem pastāstīt. Noiet arī citi; bet piedarbs tukšs, rija tukša, zirgi mierīgi sprausļo un ēd. Krusta metējs, to visu redzēdams, papurina galvu, sacīdams: «Kaķis bija velna māte. Man nu jau otrā rijā tas atgadās.»