23. Augusts Ādleris. Z. Lancmaņa kr.

Liedes upe izceļas no maza purviņa, netālu no Rimstavu sila. Purviņš ir drūms un nemīlīgs: sīkas priedītes, sakropļoti bērziņi un lielajā sūnā ložņā čūskas. Agrāk Liedes upes neesot bijis, bet purviņā dzīvojis velns. Toreiz purvos odi nedzīvojuši. Reiz kāds vīrs, gribēdams velnu izjokot, pieķēris pilnu maisu ar odiem, aiznesis uz purvu un palaidis odus vaļā. Velnam tas ļoti nepaticis. Atriebdamies tas izsmēlis no visām akām ūdeni. Ūdeni velns salējis purvā dziļā bedrē. Ļaudim visā apkārtnē aptrūcis ūdens. Tie gājuši uz purvu akas rakt. Rakuši, rakuši redzot jau ūdeni. Te, piepēši - kur gadījies, kur ne - velns klāt. Viens racējs ātri izvilcis krustiņu no kabatas un sviedis to velnam. Velns, krustu ieraudzījis, sācis bēgt. Lielās bailēs bēgot, velnam viena kāja vilkusies pa zemi un izdzinusi dziļu vagu, pa kuŗu no purviņa sācis tecēt ūdens. Tā izcēlusies Liede.

P i e z ī m e. Sal. XIII. sējuma teikas no 127. līdz 144. 1. p. P. Š.