Reiz kaut kur ap siena pļaujamo laiku pļāvēji gulējuši kādā vecā šķūnī pie aizslēgtām durvim. Te ap pusnakti durvis atvērušās un ieskrējis melns teļš, kas bļaudams skraidījis pa šķūni un neļāvis ļaudim gulēt. Tie visi pārbijušies un no bailēm nedrīkstējuši ne kustēties, bet kā pulkstenis bijis viens, teļš pazudis un viss atkal palicis klusu. No rīta atnācis uz šķūni kāds vecs vīrs, kam tie ļaudis izstāstījuši, kas tiem par nakti noticis. Vecītis stāstījis, ka melnais teļš esot bijis velns, kas katru nakti nākot šķūnī un pulksten vienos atkal aizejot.