Ēģemes pagastā, Ķeņģu mājā dzīvojis viens zēns pie saimnieka par ganu. Netālu no mājas pļavmalā audzis kupls bērzs. Viņa galotne sadalījusies trijos zaros. Reiz saimnieks šo bērza galotni izvēlējies par siena dakšām. Saimnieks sūtījis ganu zēnu bērzu nocirst. Zēns bērzu nocirtis un pārnesis mājā. Nakti zēns nemaz nav dabūjis gulēt. Velns piestājies pie viņa gultas un prasījis lai atdodot viņa cepuri. Otrā dienā zēns aizgājis pie bērza celma un redzējis izkārpītu bedrīti. Apkārt bedrītei bijušas smiltis izkārpītas uz visām pusēm. Bedrīti esot izkārpījis velns aiz lielām dusmām par savu cepuri. Otrā vakarā zēns ņēmis pīlādža rīksti pie gultas. Naktī vairs nav parādījies velns un zēns dabūjis mierīgi gulēt.