30. V. Anisimenoka Lubānā. A. Aizsiļa kr.
Cepurīšu skola esot uzcelta uz velna ceļa, tāpēc tur agrāk stipri spokojies.
Vienā sestdienas vakarā skolotāja nebijis mājā. Kalpone sēdējusi un šuvusi. Te uzreiz sacēlies vējš, atrāvis krāsns juškas vaļā un no turienes izlīdis melns cilvēks. Meita briesmīgi pārbijusies, bet vīrs teicis, lai nebaidoties, viņš nekā nedarīšot, bet šis neesot vainīgs; ka šim ceļš te vedot. Pēc tam atkal pazudis. Un tas bijis pats velns.
Citā vakarā atkal, kad skolotāja nebijis mājā un visi skolnieki jau gulējuši zēnu guļamistabā, no krāsns sākušas krist malkas pagales, bet meiteņu istabā vēlušies uguns kamoli. Skolnieki briesmīgi pārbijušies un sākuši kliegt, bet tad atbraucis skolotājs un viss norimis, jo skolotājam bijusi melnā grāmata ar baltiem burtiem, ar ko tas varējis aizdzīt visus nelabos garus.