Velni nēsā akmeņus.

16. Fr. Brīvzemnieka «Sborņik», 23. piez. LP, VII, I, 1312, 5.

Velns pa Ventas upi velšus vēlis lielu akmeņu kaudzi līdz Kuldīgai. No pirmā vēliena radījis Ventas rumbu; otrs vēliens vairs neizdevies - gailis aizdziedājies. Tad iegāzis veļamo kaudzi vienā Ventas dzelmē, netālu no Kuldīgas.

Šādas teikas par velna mēģinājumiem upes aizsērst, latvieši stāsta bez gala daudz daždažādās variācijās. Kur tikai vien tekošā ūdenī kāds braslītis, kāda rumba, kāda sēkle, kāds lielāks akmens jeb vairāk akmeņu upē - tur tūliņ teika.

P i e z ī m e. F. Reķis raksta no Rendas, ka velns mešus iemetis akmeņu čupu Ventā. kur tagadējā rumba; bet kad gājis otrai čupai pakal gailis aizdziedājis un akmeni izkrituši tur, kur tagad vēl Velna klēpis redzams. Fr. Brīvzemnieks.