Velni nēsā akmeņus.

22. Talšu Augusts Vaitenbergā. «Balss», l889. g. nr. l6. LP, VII, I, 479, 12.

Velns, Salacu aizsērdams, oesis sagšā akmeņus, bet sagša pārplīsusi un nu vajadzējis lāpīt. Bet kur nakts laikā klajā vietā ņemsi adatu un diegus? Sācis meklēt un nonācis līdz K. mājas kūtim, sadabūjis otrpus kūtij sienas malā ragavu ilksi un virvi, gribējis lāpīt sagšu, bet atkal nelaime: ilkss un virve izkritusi no rokām. Bijusi ļoti tumša nakts. Gan velns grābstījis gaŗajiem pirkstiem, brēkdams: «Spīdi, spīdi, mēnesnīca, man pazuda šusnīca!» bet neesot vairs dabūjis. Tūliņ arī gailis iedziedājies un velns laidies lapās.