Velni nēsā akmeņus.

23. Lizumā uzr. 1876. g. "G. Vierhuff in Sitz. Ber. d. Rig. Alt. Ges." Fr. Bienemann "Livländ. Sagenbuch", 77. 93. LP VII, I, 1315, II.

Vidzemē, pie Lizuma pils mežā; Ureikstas upītes tuvumā atronas vecs pilskalns ar senām cietokšņa drupām. Velns te licis pamatu vienai pilij. Kad sācis pili jau celt, tad vienā naktī gājis pēc akmeņiem uz tuvējām Ievānu mājām. Tur saņēmis pilnu klēpi akmeņu, lai nestu uz pili. Te iedziedājies gailis un acumirklī viss klēpis velnam izbiris. To vietu, kur akmeņi izbiruši, iesaukuši par Velna klēpi. Še pulka akmeņu vēl tagad redzami, lai gan ļaudis vienādi vien viņus projām ved ēkas celt, tomēr izbeigt ir tad nevar. Tā nu toreiz velnam izjucis ar pili.

Piezīme. Gluži līdzīgas teikas arī leišiem, kā raksta Baltijas Vēstnesī 1901. g. 216. num. Edg. Baumanis savā etnogrāfiskā apcerējumā Par leišiem. L. P.