24. K. Strēlerts Kandavā. Jkr. II. LP, VII, I, 1315, 12.

Viņos laikos saderējuši kādi kungi uz seši sieki naudas Abavu aizdambēt. Kungs dambējis, dambējis, bet nekā. Kur tev Dieviņ! ko pa dienu aizdambējis, tas nakti prom. Kungs domājis: "Ko nu darīt? Tik pulka naudas paspēlēt negribētu ne par ko." Redzēdams, ka nekā nedarīs, sācis savu pretinieku lādēt. Te kur gadījies, kur ne - velns klāt un teicis, ja šis viņam donot (dodot) vienu cilvēka dvēseli, tad viņš upi aizdambēšot. Nākamu nakti nu, nabags, sācis dambēt: grābis klēpjiem zemes no krasta un metis upē Bet kudī! Dieviņš sūtījis lietu un ūdens uzplūzdams atkal aizskalojis visas zemes prom. Velns redzējis, ka ar zemēm netiks galā, laidis uz leišiem pēc akmeņiem. Bet bijusi jau arī pusnakts klāt. Kad bijis šīpus Zemītes, tad tikai pamanījis, ka nevarēs vairs galā tikt, sācis jau lielākos akmeņus sviest nost. Te nejauši iedziedājies gailis. Nu nabags laidis visus akmeņus prom un pats aizskrējis un nerādījis vairs ne acu.

Piezīme. Sestā verstī no Kandavas Saldus lielceļā patiesi sastopam milzum daudz akmeņu, kuŗus dēvē par velna pamestajiem. Netālu no Kandavas miesta uz ziemeļa rīta pusi, Abavas stāvajā krastā ir redzami pāris robu, kur velns esot zemes grābis. L. P.