30. M. P. Lodziņš Jaun-Sērpilī. LP, VII, I, 1319, 4.

Senos laikos velns esot gribējis sev lepnu pili celt Balteņu ezerā (senāk sauktajā Viķī). Kur ņēmis, kur neņēmis ļoti lielu, lielu akmeni - nesis pilij par pamatu. Jau aizstiepis pie kalpu mājām, Balteņiem, te, par nelaimi, iedziedājies Balteņu gailis - metis akmeni zemē, pats projām. Akmens, smagi krizdams, pārplīsis pa vidu. Velns mukdams nodomājis: "Ja pats pamata akmens pa vidu plīsis, tad tā ir zīme, ka manai ceļamai pilij dienās nekādas varas nebūs - tad nava vērts, ka vēl tur pūlējos." Tā necēlis arī vairs pili. Bet pamestais akmens pie Balteņiem šodien vēl redzams.