Velni nēsā akmeņus.

38. Elvīra Prudiņa no 97 g. v. māmiņas Rendas pag.

Viena sieva reiz gājusi pa Valča mežu vēlu vakarā. No krūmiem iznācis smalks jaunskungs un sacījis, ka šij nu jāpaliek par viņa sievu. Sieva no sākuma negribējusi ne dzirdēt, jo pašai bijis vecis mājās, bet tomēr labāk viņai paticis smalkais jaunskungs. Beidzot abi sarunājuši, kā precēsies un brauks uz jaunu zemi, ka vecais vīrs nemaz nezinot. Sieva nu tīri priecīga, ka nu būšot tāds skaists vīrs, bet nezin kā ieraudzījusi ka šim ir aste un divi ragi. No bailēm sieva iekliegusies: «Dievs, stāvi man klāt.» Gaisā nokūpējuši zili dūmi, un jaunskungs palicis par lielu, pelēku akmeni.

Šis akmens vēl tagad stāv Valču mežā un neviens viņu neaiztiek.