Reiz iegājis vienā mājā viems puisis, bet tās mājas saimniece gulējusi gultā. Šis piegājis klāt un saburzījis to saimnieci. Tad tā saimniece saskaitusies un teikusi: «Ak tu vells tāds!» Puisis novilcis savu kažoku, uzsviodis uz kāpoūtu mucu, kas turpat bijusi, un arī pats tur uzsēdies. Tad šis redzējis, ka saimniecei blakus sēdot tāds liels vells. Pēc brīža tas pazudis un atkal saimniecei katrā pusē bijis viens mazs vellelis. Tā trīs reizes viņi parādījušies un vairāk vairs ne. Puisis pa visu to laiku sēdējis kā sasalis. Vēlāk viņš prasījis, vai vēl kāds tos vellus redzējis, bet vairāk neviens neredzējis. Laikam tālab viņi parādījušies, ka saimniece viņu izsaukusi par vallu.