17. V. Zacharska no T. Špakovska Dagdā.

Vīnam ķēniņam beja dabuots nu cytas kēnests gudrs un muocīts kačs, kurs beja pi kēniņa par kolpu un nosuoja uz golda pusdīnas, vakariņas un vysu cytu. Kēninš beja ar itū cīši prīceīgs. Vīnu reizi pi kēniņa atbraucja daudz vīsu nu vysu pušu, cytu kēnestju. Kēniņš lyka sovam kačam nest uz golda jēžumu (ēdamo). Īraudzēja itū vīns vīss un jam tyka žāļ, ka jam taida kača nav. Sadūmuoja jis itū kači nu kēniņa nūzagt. Kad vīsi labi izdzēŗa, itys vīss izguoja sincēs un gaida, cikom kačs īs nu ķēķa un ness vīsim jēžumu. Kad kačs guoja, itys vīss satvēra kači, ībuozja maisīt, lyka sev uz placim un aiznesja uz sovu sātu. Sātā jis izraisīja maisu un redz, ka tī sēd valns ar rogim. Nūsabeida itys vīss un dreižuok aizskrēja pi sova drauga un izstuostīja jam, ka ar jū nūtyka. Draugs atīt un redz, ka guļ maiss, bet valns jau pazudis. Itys vīss ar sovu draugu sarunuoja cytās reizēs, kad pi kēniņa byus daudz vīsu, nūzagt itū kači. Par garu laiku vēl pi ķēniņa sabraucja vīsi un otkon kačs nosoj traukus ar jēžumu. Itys pats vīss runoj sovam draugam: "Kad kačs ness traukus, izlaissim mes peli. Jo kačs nūsvīss trankus un sagyus peli, tad ir pareizs kačs, bet jo na, tad te na kačs, bet valns, tys pats, kuru es beju atnezis uz sātu maisā!» Kai sarunuoja draugi, tai padora. Kad kačs nesja traukus, jī tyulen palaidja jam zam kuojom peli. Kačs nūsvīdja traukus, sagyva peli un suoka jū ēst. Tūlaik draugi sagyva kači, otkon īlyka maisā un nas uz sovu sātu. Īdami pa ceļu, draugi vys runuoja: «Itys ir pareizs, gudrs un muocīts kačs! » Atīt jī uz sātu, atraisa maisu un redz, ka izlein nu maisa valns ar rogim. Kū darīt jīm? Aizīt jī pi sova trešuo drauga un izstuosta jam, ka jī nūzoga nu ķēniņa kači, atnesja uz sātu, un īsavēra, ka tī nav kačs, bet valns. Trešais draugs runoj jīm: «Itys ir valns, bet na kačs, par tū ka kači navar tai izmuocīt nosuot traukus un byut par kolpu!» Draugi paticēja sovam trešajam draugam, atguoja uz sovu sātu un redz, ka nav ni valna, ni maisa, vyss pazuda. Tai draugi puorstuoja žāluot, ka pi ķēniņa ir taids kačs, un vairuok naguoja juo zogtu nu ķēniņa. Tai itys kačs pa šudiņ dīnai dzeivoj pi ķēniņa par juo uztycamū kolpu.