7. N. Skujiņa no 52 gadi vecā J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Bīš bagāts saimnieks un visi cilvēki par šo runāši, ka saimnieks esot ar pašu vellu pa draugam. Kā vie nākusi vakara puse, tā saimnieks saucis strādniekus mājā, licis lei paēd un kā ar sauli jau visi tiek pie miera un nevienc vais ta nedrīkstēš pa māju staigāt. Pie saimnieka dzīvāš puisis un tas nu reiz pats pie sevis nospriedis, ka jānovaktējot, kas tā te varot būt par lietu, ka saimnieks visus gājējus tik agri trencot pie miera un nevienam neļaunot pa tumsu staigāt. Vienu vakaru puisis izmanījies no istabas laukā un noslēpies rijas paspārnē. Viņš gribēš noskatīties, vai kā tāda neredzēs. Kā ta! Varēš jau būt tā ap pusnakti, ka sētā iejāš lepnis kungs uz mella ērzeļa un iestiepis vesalu maisu saimnieka klētī un izbēris naudu, ka nožvankstējies vie. Ta akal mellais kungs aizjāš. Nu puisis sapratis gan, kas tas bīš par mello kungu, kas saimniekam naudu un mantu dzinis. Tas bīš pats vellc, ar ko saimnieks bīš pa draugam.