14. J. Ozols Sērenē: Brīvzemnieka kr. LP, VII. I. 762, 7

Reiz trīs saimnieki no Parģeisa kroga aizbraukuši uz lielu muižu, kur tie cienāti ar pienu, sviestu, sieru, āboliem. Viens no tiem trim saimniekiem bijis nabags. Tas tur muižā, gulēt iedams, aizmetis krustu; abi kaimiņi (bagātie) to nedarījuši. Gulējuši savu brīdi - ienākuši divi jaunkungi: viens ar dzirklēm un skutulīti, otrs ar asins laižamo rīku. Pirmais pieiet pie katra gulētāja, nogriež ar dzirklēm matu vīšķi, patura skutulīti apakšā; bet otrs ar rīku uzcērt asinis un ietecina skutulītī. Nu nāks arī pie nabaga asinis cirst, kas krustu bija aizmetis. Atnāk - nē, necirtīs vis - krusts nelaiž klāt. Tad abi jaunkungi paņēmuši ar sekumiem nabadzīgo kaimiņu un izsvieduši no muižas laukā. Pārgājis mājā - ēdamas lietas, ko muižā bija iebāzis kabatā kā ciema kukuli, atradis par cūku mēsliem pārvērstas.