16. K. Bankers Dundagā. LP, VII, I, 624, piez.

Vienu piektdienas vakaru ap pulksten divpadsmitiem pienācis viens kungs kādam Rīgas ormanim klāt: vai varot vest «Kāpēc ne!» - «Bet dūšīgi jābrauc - man pulkās vietās jātiek: te dzīŗo, tur spēlē kārtis - visur jāiet skatīties.» Maksu solījis labu - braucis tad arī, lai riteņi šķīst. Apbraukuši visas lepnākās viesnīcas, lepnākos namus - piepēži ap 12 kungs pazudis. Pēc nedēļas otrā piektdienā bijis tāpat; tikai kungs katru reizi bijis savādāks. Trešo piektu vakaru (lielo piektdienu) kungs klāt atkal. Abas pirmās reizes kungs nemaksājis, tāpēc ormanis ieteicies: «Man būs atkal jāizbraucas velti kā tās divi reizes!» Kungs atteicis: «Ne, ne - rītu samaksāšu!» Labi. Izbraucies - kungs atkal pazūd. Rītā ormanis ies vāgūzī - vāgūzis pilns sudraba un zelta naudas pa grīdu! Un pie karītes piekarināta zīmīte: «To naudu jaunskungs godam samaksājis par trīs vakaru braukumu! »