Cilvēkiem senāk nav bijis nekādu zāģu. Reiz viens cilvēks redzējis, ka divi velni zāģējuši uz stalažām vienu zaļu koku, bet grūti viņiem nācies zāģi pavilkt. Cilvēks nu devis viņiem padomu, lai iedzenot vadzīti starpā, kas paplēstu pārzāģēto vietu. Tā nu zāģēšana veikusies labāki un velni par pateicību iedāvinājuši viņam vienu zāģi. No tā laika nu pie cilvēkiem cēlušies zāģi.