Vīnu reizi senejūs laikūs napazeistams cylvāks uz tierga puordevja par seši rubļi kažuku. Itū kažuku nūpierka bēdīgs zemnīks, kurs struoduoja par struodnīku pi vīna muižinīka. Itys struodnīks nikuo nazynuoja, ka tymā kažukā dzeivuoja valni. Struodnīks atnesja kažuku uz sātu un nikur nikuo nazynuodams pakuoŗa uz noglas. Reitā pasacēļa struodnīks agri un gribēja īt uz dorba. Nu kažuka izleida treis valnalāni un suoka runuot struodnīkam tai: Tu myusus nūpierki leidza ar vysu kažuku. Tagad mes padarīsim tev, kū tu myusim pīsacīsi, mes tevis klausīsim!» Struodnīks, kad īraudzēja taidu breinumu, nūsabeida, bet kad izklausīja runu valnalānu tūlaik sadūmuoja nūsyutīt valnus struoduot teirumā. Kai jis sadūmuoja, tai izdarīja un nūsyutīja valnus teirumā struoduot. Valni aizguoja un par vīnu dīnu apstruoduoja vysu muižinīka teirumu, kuru struodnīkam par godu naapstruoduot. Reitā agri, kad pīsacēļa struodnīks, valni otkon kluot pi juo un vaicoj dorba. Struodnīks dūmuoja, dumuoja un pasacīja valnim īt izrakt gruovus pa vysu pūru, kab dreižuok pūrs izkolstu un tī varātu ītaisīt aramu zemi un sēt labību. Valni tyuļeņ paklausīja struodnīku, pajēmja luopstas un aizguoja uz dorba. Par vīnu dīnu vysu dorbu valni izpildīja - gruovi beja izrokti un vyss yudeņs beja nūlaists. Struodnīku sajēmja bailes, ka jis ar taidim spākim struodoj, un jis tymā pat dīnā aizguoja pi baznīckunga un izstuostīja baznīckungam, ka jis nūpierka tiergā taidu kažuku, kurā dzeivoj valni un valni vysu struodoj par vīnu dīnu, kur cylvākam vajag struoduot desmit godu. Baznīckungs pasacīja itam struodnīkam, ka taidu kažuku jam grāks turēt un tyuleņ vajagūt atnest jū baznīckungam. Struodnīks paklausīja baznīckungam un tymā pat dīnā atnesja tū kažuku baznīckungam. Baznīckungs aizmoksuoja struodnīkam tī paši seši rubļi un kažuku paturēja pi sevis. Nakti struodnīkam pasaruodijās sapynā tī paši valni un runoj: "Tu esi lels muļķis, ka navarēji pīdzeivuot sev ar myusu dorbu bagatības. Tagad baznīckungs byus boguots, bet tu kai beji nabogs, tai paliksi!" Kod struodnīks pasamūda, jis nekuo naredzēja un ilgi dūmuoja pats sovā pruotā, ka jis izdarīja taidu muļķību, bet vairuok jam taidas laimes navarēja dabuot.