27. A Lerchis-Puškaitis no 76 g. v. Kaspara Čipiņa Džūkstē. LP, VI, 130, 7, 1.

Viena saimniece reiz cepusi raušus. Un kā nu sataisīto maizi iznesusi namā krāsnī šaut, tā saukusi: «Ļekatu māte, Ļekatu māte! nāc apsvētī manas karašiņas!»

Līdz to izteikusi, tūliņ no pasekņa iznācis liels krupis un vilcies karašām pāri. Bet vēlāk meita arī iznesusi maizi, tā atkal krupi nogrūdusi zemē. Ā, saimniece palikusi dusmīga, bārdama meitu: kā tā varot grūst?

Piezīme. Ļekatu māte gan drīzāk nozīmē Gausu-māti (skat. XIII. sējumu) un agrāk no pārskatīšanās tā ir pielikta pie velniem. P. Š.