Reiz vienu medinieku mežā saticis vecītis un piesolījis aplam putnu laimi, ja tikai medinieks apsolīšoties uz kādiem gadiem
viņam padoties. Labi - padevies arī uz 40 gadiem, ja nemaldos. (Šis vecītis bijis pats velns.) No šā laika mediniekam laimējies ikdienas tik daudz medījumu samedīt, ka ar zirgu vedis uz māju un pilsētā pārdevis par dārgu naudu. Bet ar laiku 40. gads bijis jau pie durvim un taisni šai gadā viņš vienu dienu medībās stipri izbijies: dzirdējis troksni - paskatījies un ieraudzījis: velns dzen trīs briežus ar pīcku. Viņš ballēs paslēpies aiz koka, lai velns viņu labāk nemaz neredzētu. Bet velns tev neredzēs! Visu redzējis un vēl ieteicies tos vārdus: «Viens briedis tam, kas aiz tā koka stāv!» Medinieks domājis: «Ko nu palīdz vairs slēpties?» un šāvis uz atdoto briedi. Šāvis - briedis nogāzies. Bet šo atgadījumu medinieks, briedi pilsētā pārdodams, izstāstījis savam pircējam. Pircējs pamācījis: «Velns tevi šogad - pēc līgtiem 40 gadiem - nokaus. Tādēļ še tev trīs pistoles; mājā braukdams. manīsi velnu trīsreiz ceļā; bet ik mani, ik ar vienu pistoli atsprēkliņ šauj to.» Labi. Jā, un tā bijis. Kā nācis pret māju - bijis vakars - zirgs piepēži apstājies. Tā viņš tūliņ izšāvis atsprēkliņ pār plecu pirmo pistoli un zirgam tūdaļ ceļš vaļā. Pabraucis gabalu - zirgs atkal neiet. Šāvis otru pistoli - ceļš vaļā. Dabraucis pie pašiem mājas vārtiem - redz: vārtu vidū stāv pats vecais velns un suņi nejauki rej ; bet mājinieki guļ. Nu domājis, ka tagad pēdējā stundiņa un izšāvis atsprēkliņ trešo pistoli. Un kā izšāvis - velns pazudis. Rītā tikai bijusi redzama liela dobe vārtu viducī, - to velns bijis izspārdījis.