4. N. Ozoliņš Grazdonā. Etn. I, 1891. LP, VII, I, 161, 7.

Vienu vakaru sēdēja vecenīte istabā vērpdama. Piepēži pie durvim klaudzina un tūliņ arī ienāk vecenīte ar govs kājām, veļu māte. Šī prasa: «Vai negribas ēst?» Vecenīte atbild, ka negriboties. Nu veļu māte aizgājusi uz kapiem, ar kājām izkasījusi kādu bērnu, atnesusi pie vecenītes un nosviedusi pie kājām, ka noklaudzējis vien.