Velni maina bērnus.

7. Pētersonu Kārlis no Ķilevicenes Saldū. «Latv māte ar bērnu, Jkr. VL LP, VII, I, 161, 10

Citreiz gan pārmainīti bērni. Tādēļ gudras mātes nekad nepametušas nekrustītu bērniņu vienu pašu un tādēļ arī ātri vedušas kristīt (pēc nedēļas). Viena saimniece nopērusi savu bērnu sētsvidū - nezin ko bijis padarījis. Te ieskrienot viena sieva pa vārtiem un sakot: «Še tavs bērns! Es viņu tik labi godēju, bet tu manu sit un kauj.» Bērniņus pārmainot zemes ļaudis.

Piezīme. Šis laimes jeb zemes sievas nav šķiramas no svētām meitām, kuru teikas sastopam XIII. sējuma XIV. numurā. P.Š