Velni maina bērnus.

11. Pētersonu Kārlis Raņķu pag. «Latv. māte ar bērnu», Jkr. VL LP, VII, I, 165, 23.

Budēļu vakarā visi mājenieki aizgājuši budēļos: palikusi mājās tikai saimniece ar savu nesen piedzimušo meitiņu. Te saimniece redz ienākam ciemiņa puisi kā budēli. Ienācējs dziedājis:

«Tu nezini, saimniece,

Ko vajaga budēlime:

Cāļa galu, pēļu gultu,

Jaunu meitu klāt gulēt!»

Saimniece paņēmusi bērniņu un pa jokam teikusi: «Še, jauna meita klāt gulēt!» Budēlis izrāvis bērniņu mātei no rokām un uzskrējis uz istabas augšu. Māte tikai vēl dzirdējusi savu maziņo iebrēcamies. Otrā rītā atraduši bērniņu pažobelē nost (pagalam). Atnācējs nebijis vis ciemiņu puisi, bet kāds jopķis (ļauns gars).