16. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag

Dieninieces strādājušas muižas tīrumā. Vienai sievietei bijis mazs bērns līdza un viņa to apguldījusi uz ežiņas. Ap pusdienas laiku atnākusi velna māte, paņēmusi sievietes bērnu un tā vietā nolikusi savu bērnu. Jauns puisis redzējis, kā velna māte rīkojas. Bet velna bērns tūliņ sācis nejauki brēkt un spārdīties. Sieviete gribējusi iet pie bērna un to kušināt, bet jaunais puisis nelaidis iet.

«Tas nav tavs bērns, bet velna. Nupat velna māte bērnus pārmija,» teicis puisis.

Sieviete vaimanājusi un raudājusi. Bet puisis tai nelaidis pie bērna iet.

«Redzēsim, kas būs!» teicis puisis.

Velna bērns spārdījies un brēcis, kā negudrs. Bet velna māte ar nav ilgi cietusi. Viņa atskrējusi, nometusi sievietes bērnu un paķērusi savu.

«Ak tu maita! tik traki bērnu raudina,» teikusi velna māte un aizskrējusi ar savu bērnu.