Velni maina bērnus.
18. H. Skujiņa Aumeisteŗos.
Velns nozadzis saimniekam meiteni un viņas vietā šūpulī ielicis savu bērnu. Velna bērns bijis nejauks, mati tam bijuši kā seri un lielāks tas arī neaudzis.
«Vai tu zini? » teicis saimnieks uz saimnieci, «Velns būs bērnu pārmainījis.»
«Nu, to jau var izprovēt,» teikusi saimniece.
Viņi sākuši dot velna bērnam čūskas, šķirgāļus un maitas. Tās velna bērns labprāt ēdis un kad ieraudzījis, tad jau pa gabalu kliedzis un sniedzis rokas. No čūskām velna bērns sācis ātri augt.
Nu arī velns sācis saimnieka meiteni pienācīgi barot. Kad saimnieks velna bērnam devis čūskas, tad velns saimnieka bērnam devis baltmaizi. Bet tiklīdz saimnieks sācis velna bērnu ēdināt ar baltmaizi, velns saimnieka meitenei devis čūskas ēst.
Saimnieks manījis, ka tas nav viņa bērns. Viņš lūdzis Dievu pie velna bērna šūpuļa. Lai gan velna bērns bijis jau desmit gadu vecs, tas gulējis arvienu vēl šūpulī un izskatījies kā 3 gadi vecs. Kad saimnieks gribējis likt svētīdams rokas uz velna bērna pieres, tad tas izskrējis no šūpuļa, ka dūmi vien nokūpējuši, un pazudis.
Kad gani vakarā dzinuši lopus no ganībām laidarā. tad tie stāstījuši, ka ganību malā stāvot maza meitene un raudot. Saimnieks gājis uz ganībām. Tur viņš atradis savu meiteni, ko pazinis un atvedis mājā. Velns atlaidis uz māju meiteni tādēļ, ka saimnieks izdzinis viņa bērnu.