21. P. Šmits nn P. Zeltiņas Rīgā.

Vienai sieviņai piedzimis bērns, un kāda labdare viņai stāstījusi, ka rūķi gribot viņas bērnu apmainīt pret savu bērnu. Māte baidīdamies, ka tas tiešām tā nenotiktu, paņēmusi vienu vangali, aptinusi to ar bērna drēbītēm un ielikusi bērna šūpulī, bet savu bērnu paņēmusi par nakti tie sevis gultā. No rīta viņa uzcēlusies, apskatījusi šūpuli un atradusi tur vangales vietā svešu bērnu guļam. Māte bija dzirdējusi, ja pārmainīto bērnu taisoties ugunī mest, tad dabūjot savu bērnu atpakaļ. Viņa nu izkurinājusi krāsni un taisījusies jau svešo bērnu ņemt laukā no šūpuļa.

Te nu uzreiz ienācis mazs mazs vīriņš iesviedis šūpulī zudušo vangali un sacījis: «Še ņem savu bērnu un dod man manu atpakaļ.»

Tad viņš paķēris ielikto bērnu tin aizskrējis projām.