Velni nerro cilvēkus.

6. Jānis Austrums Krapes pag.

Akotu mājās pie Ogres par ganu bijusi jauna meitene. Saimniece katru dienvidu to sūtījusi autus skalot. Teciņā, pa ko meitene nokāpusi pie Ogres, audzis ogu krūms. Ogas jau bijušas ienākušās. Meitene izskalojusi autus, gribējusi saēsties ogas un piegājusi pie krūma. Te aiz krūma izslējies melns kungs. Meitene noturējusi to par īstu cilvēku, kas grib ar viņu pajokoties. «Smatrī!» meitene tam uzsaukusi, dūri kratīdama. Melnais vīrs arvien vairāk tuvojies meitenei. Meitene vēl reiz izsaukusies un kratījusi dūri. Svešais nelicies traucēties. Meitene izsaukusies trešo reiz, bet nu kungs bijis tai jau gluži klāt. Nu tikai meitene ieraudzījusi, ka svešais bijis pats velns. Briesmīgi tā pārbijusies, bet bijis jau par vēlu - spēcīgs viesulis sagrābis ogu krūmu. Meitene nevarējusi pat ne roku kustināt. Kad meitene no izbailēm atjēgusies, svešais bijis jau pazudis.