13. Jānis Ābels Vekšos, Valkas apkaimē, 1864. g. A. Bīlenšteina  kr. LP, VI, 614, 91. M. Böhm, Lettische Schwänke, nr. 38.

Vecs vīrs gājis pa celu, viņam pumpa (kuprs) liela bijusi mugurā. Iegājis vienā krogā pārgulēt, tur visas istabas bijušas pilnas; viena istaba gan vēl bijusi, bet tur neviens nevarējis, gulēt: velni nelikuši mierā. Bet viņš tomēr tur gulēj kas ir ir. Gulējis, gulējis - ap pusnakti velns - kur gadījies, kur ne sagrābis kupri un sitis drīzi pret griestiem, drīzi pret grīdu; beidzot iesviedis gultā atpakaļ, lai guļ. Rītā piecēlies, visi kauli sāpējuši sasisti, bet mugura viegla. Apskatījies - kā nebūs viegla? Pumpa (kuprs) palikusi pie griestiem: kā sitis, tā tur pielipusi. Nu bijis dikti priecīgs un stāstījis savu laimi pa puspasauli.

Otrs kupris, to padzirdējis un domājis: «Tu vien vari! es arī varu aiziet savu muguru izdziedināt!» Aizgājis un tīšām gulējis tai velna istabā un gaidīt gaidījis, lai tikai nu velns nāktu šo pret griestiem sist.

Ap pusnakti nācis arī velns; bet kā triecis veča pumpas muguru pret griestiem, tā pielipusi tā otra pumpa lai vēl klāt. Nu bijušas divi pumpas mugurā. Neko darīt - rītā gājis projām un dziedājis:

«Mana vecā sievas māte

Septiņ' gadi ellē bij ;

Nu no elles iznākusi

Septiņ' pumpi mugurā. »