14. J. Kauliņš Sausnejā, R. Auniņa «Ueber den lett. Drachen-Mythusa», 72. LP, VI, 119, 5. A. Š. III, 42.

Medinieks reiz ieraudzījis ozolā savādu putnu. Šāvis to; bet putns sabožas. Šāvis otrreiz - putns sacēlis spalvas un sacirtis spārnus. Nu medinieks apmanījis, ka tas ir pūķis, un grib bēgt; bet pūķis sakampj viņu, uznes gaisā un tad palaiž vaļā. Medinieks krīt un nokrīt gandrīz līdz zemei; te pūķis sakampj par jaunu un vaicā: «Vai tev bailes?»

«Jā!» medinieks atbildējis.

«Nu, tādas pašas bailes man arī bija, kad pirmo šāvienu šāvi.» Un tagad pūķis to uznesis trīs reiz tik augstu un - palaizdams vaļā - atkal satvēris, līdz ko zemei tuvojies: «Vai bija bailes?» prasīdams.

«Ai, ļoti, ļoti!» medinieks atbildējis.

«Tā arī drebēju, kad tu otrreiz mani šāvi.»

Un nu mediniekam - lai taptu vaļā - bija jāapsolās pūķis ar mēlēm barot. Tādēļ visi putni, ko medinieks pēc tam šāva - bija bez mēlēm.