1. H. Skujiņa no 76 g. v. J. Ābeles Aumeisteŗos.

Bīš vienc naudas kārīgs saimnieks un šo reiz vellc aizvedis uz naudas pagrabu un gribēš šim dau naudas piedot. Abi iegāši pagrabā un vellc tūlī sev rāvis ar pirstu gar zobim un pirsts aizdedzies kā svece. Bet par tādu lietu saimnieks sācis ņirgāties un vellam tas nebīš pa prātam. Šis izskrēš no pagraba, aizcirtis duris un saimnieks nu vais neticis laukā. Rītīnā saimnieku atraduši naudas pagrabā un šo veduši uz kāršanu. Bet kā nu saimnieku gribēši pakārt, tā vellc ar tūlī bīš klā, izrāvis saimnieku, ielicis salmu kūli šā vietā un to nu ar pakāruši, par saimnieku domādami.

Piezīme. Šis teikas motīvs ir sastopams arī pasakās. Skat, IV. sējuma 15. nr. un IX. sējuma 38. nr. P. Š.