4. Simenovs Dolē, Brīvzemnieka "Sborņik". LP, VII. I, 66, 15.

Viens mācītājs uz baznīcu ejot saticis nabagu. Nabags gājis upei pāri pa ūdeni, mācītājam bijis jāiet pa laipu. Iegājuši baznīcā, tiklīdz mācītājs sācis sprediķot - ienāk velns ar kazas ādu rokā un kurš nu pasmaida jeb iesnaužas, to pieraksta uz kazas ādas. Drīzi visu ādu velns pierakstījis. Ko nu? Tad ieņēmis ādas vienu galu zobos, otru galu pieminis ar kāju un sācis to izstaipīt lielāku. Mācītājs, to redzēdams, neviļot pasmējies. bet velns tūliņ meklē tikai vietu, kur šo pierakstīt. Beidzot atradis vietu astē un tur tad pierakstījis mācītāju. Pierakstījis un tā tūliņ aizlabis ar visu ādu uz pekli.