5. Fr. Fišers Krūtē, Lejas Kurzemē. LP, VII, I, 67, 16.

Vienā upmalē bijis šķirsts ar naudu; bet tam neviens nevarējis piekļūt, jo tur tupējis sarkans āzis virsū. Te kāds saimnieks padzirdējis no viena gudra vīra, ka šķirsts tikai svētdienās pa mišu laiku izrokams, jo tad visi velli esot baznīcā un sarkanais vells, āzis, naudas šķirsta sargs, tad stāvot pie baznīcas durvim un pierakstot uz vērša ādas katru, kas baznīcā kautko nelāgi darot: vai nu pasmejoties, vai parunājot. Labi. Saimnieks tad pa mišu laiku aizgājis upmalē, izracis naudas šķirstu un pārvedis mājā. Pārvedis gan, bet ilgi nevarējis paturēt: līdzi pagājis mišu laiks, līdzi sarkanais āzis bijis istabā un nu tikai bļaut, lai atdodot naudu! ... Otrā svētdienā, pa mišu laiku, noveduši šķirstu un iegāzuši atpakaļ upē. Nebijis vērts rakuma.