6. Kārlis Skujiņa no Tonijas Ziemeles Smiltenes pagastā.

Bīš vienc tāds svēts vīrs, kas redzēš tādas lietas, ko citi mirstīgie neredzēši. Viņč baznīcā redzēš, ka velli uz jēlas govs ādas pierakstīši visus tos, kas gulēši un smēšies.

Reiz akal svētulis skatījies, kā velli baznīcā rakstīši. Šoreiz gulētāju un smējēju baznīcā bīš tik daudz, ka velli pierakstīši pillu visu govs ādu un nebīš vair rūmes rakstīt. Velli nu iekoduši govs ādu zobos un stīvēš; lielāku. Tas skats bīš tik jocīgs, ka svētulis nevarēš noturēties un ar iesmējies. Velli tūlī svētuli ar pierakstīši uz govs ādas. No tā laika svētulis vair nevarēš baznīcā redzēt, kā velli pieraksta gulētājus un smējējus. Viņč nu bīš tāds pats grēcinieks kā visi citi.