1. H. Skujiņa Aumeisteŗos.

Vienā mājā dzīvājis saimnieks, liels dzērājs. Viņš sestdienas vakarā aizgājis uz pirti. Kad saimnieks nopēries un gājis uz māju, tad tam kalnā kāpot, - pirts bijusi ielejā - aizrāvusies elpa. Viņš bijis nokusis, un sacījis: «Būtu vai velns palīdzējis kalnā uzkāpt!»

Kad saimnieks tā nosacījis, tūliņ viens to sagrābis, uzsviedis sev uz muguras un nesis vēja ātrumā. Saimnieks nevarējis ilgi atjēgties, kas ar viņu notiek.

Nāburgos dziedājis gailis, un nu nesējs, kas bijis velns, uzsviedis saimnieku uz jumta un pats aizskrējis. Saimnieks sācis kliegt un palīgā saukt. Saskrējuši mājas cilvēki un palīdzējuši saimniekam no jumta zemē tikt.

Nu saimnieks sācis taujāt, kas tā par māju esot. Tā bijusi Lizītes rija (Cēsu tuvumā), uz kuŗas jumta velns viņu uzsviedis.