Velni nes cilvēkus pa gaisu.

2. H. Skujiņa Aumeisteŗu pag.

Vecos laikos vienā sestdienas vakarā Iģeles mājas saimnieks nācis no pirts uz māju. Viņš bijis stipri sapēries uz lāvas un pagalam nokusis. Pirts bijusi ielejā un māja kalna galā. Saimniekam nācies dikti gŗūti pret kalnu kāpt. Pret kalnu kāpjot saimnieks izsaucies: «Būtu velns panesis!»

Tūliņ saimnieku kāds uzsviedis sev uz muguras un devies ar to putna ātrumā uz priekšu Tikai vējš vien gar ausim rūcis. (Tas bijis velns, kas saimnieku nesis.)

Bet uzreiz dziedājis gailis un velns saimnieku nosviedis pie Liepu muižas alas. Nebūtu gailis dziedājis, saimnieks būtu alā iekšā!