Velni nes cilvēkus pa gaisu.

4. H. Skujiņa no 76 g. v. J. Ābeles Aumeisteŗos.

Barmaniets (Barmaņu pagasta iedzīvotājs) sestdienas vakarā vienc pats pirtī pēries, un ka bīš nopēries, ta pats pie sevis šitantā nosacīš: «O, ka man būtu kāds, kas aiznes uz māju! Kā nu barmaniets tā nosacīš, tā tūlī ar mellc kungs bīš klā un prasīš, vai šis gribot gan, ka šo aiznesot. Barmaniets sacīš, ka gribot gan, un tūlī šo mellais kungs ar paķēris un nesis prom - pa versti soli, pa versti soli! Bet uzreizi dziedāš gailis. Kungs nosviedis barmanieti zemē un pats prom. Nu tik barmaniets atjēdzies, ka šo vellc aiznesis līdz Liepas krogam. Ja nu nebūtu gailis dziedāš, ta vellc šo būtu aiznesis uz elli (alu) pie Liepas muižas un ta barmaniešam gan būtu beigas klā.