Velni moka cilvēkus.

3. H. Skujiņa no 52 g. v. J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Tas gadījies vecam Spilvam, kas toreiz Luturu muižā dzīvāš. Viņč man pats to stāstīja jau labi sen apakaļ. Nezinu, vai vecais Spilva vairs ir pie dzīvajim, jo toreiz jau bī pavisam vecs un sakāmējis. Laikam gan vais šā pie dzīvim nebūs.

Tas, lūk, bīš štā. Vecais Spilva vienu nakti gāš no Gruncalas uz Gaujienu. Kā šis iegāš Liepīnas silā (Aumeisteŗu pagastā), tā dzirdēš, ka no pakaļas vienc ātri brauc. Spilva nogāš malīnā, lei pagrieztu ceļu. Bet kā braucēš ticis pret Spilvu, tā apturēš un nu tik Spilva redzēš, ka dabraucis varēn lepnis mellc kungs varēn lepnā karītē un priekšā četverka (4 zirgi). Kungs sacīš Spilvam, lei kāpot iekšā karītē, šis izvedīšot cau silu. Spilva tūļājies, ko tūļājies un pēdīgi ar kāpis karītē iekšā. Nu sākuši braukt. Kungs izvilcis cigāru un iedevis Spilvam, lei uztaisot dūmu. Spilva paņēmis cigāru, bet nebīš spičku. Nu kungs mācīš Spilvu, kā šis varēšot pie ugunc tikt, lei raunot vie sev pirstu gar zabim, ta pirsts aizdegšoties un lei pats tik netrūkstoties vie, ka pirsts aizdegšoties. Nu Spilva ar darīš tā, kā kungs vēlēš, un kā norāvis sev pirstu gar zobim, tā šis ar tūlī aizdedzies ar zilām ugunim. Vai, nu Spilva nodomāš, ka laikam būšot gan ar pašu vellu saticies, jo kas gan cits tādus stiķus zinātu? Bet Spilva nekā vis nesacīš, lei gan pašam bīš skaudīgi bailes.

Nu kungs rādīš Spilvam savus zirgus un prasīš vai šis zinot ar, kas šim tie tādi par zirgim esot? Nē, ko nu Spilva varēš zināt, kas svešam kungam par ziŗgim! Ta nu kungs rādīš un stāstīš, ka tas zirgs esot vecais Gaujienas lielckungs Štāls, tas zirgs akal esot Gaujienas muižas stārasts, un tie abi zirgi esot vē div lielkungi, kas savā laikā esot savus cilvēkus situši un kāruši. Tā nu, lūk, šie visi, tie niknie lielkungi tagad šim esot par zirgim.

Nu jau abi div bīš izbraukuši silam cauri un pašreiz bīši pret Lesīnu Truci, ka uzreiz dziedāš gailis. Kungs ar visim zirgim uzreiz pazudis un vecais Spilva palicis kājās stāvam uz ceļa vida. Ka nu pēc Spilva apskatīš to cigāru, ko šim kungs devis, ta redzēš, ka tas vis nav cigārs, bet varēn resna gaiļa kāja.