5. Jānis Vilks Mangaļos. LP, VII, I, 796, 18.

Pie vienām mājām augusi liela, veca liepa. Tā bijusi tik veca, ka saimniekam bijis bail, kad tikai lielākā vējā neuzkrīt istabai virsū, tādēļ licis labāk puišiem to nocirst. Nocirtuši arī, tai pašā dienā vēl - cik tur ilgi tādu satrunējušu koku cirst? Bet kad nu pēc padarīta darba puiši patlaban ēduši vakariņas - te lai joki, kur joki - sauks viens istabas kaktā: «puiši, palaidņi, kam jūs manu dzīvokli nocirtāt? Puiši, palaidņi, kam jūs manu dzīvokli nocirtāt?» Puiši atlec no galda, skries kaktā raudzīt, bet izmeklējas - nekā! To vien tikai nodzirdējuši - viens čaps! čaps! tā kā pa durvim, kur izskrēja laukā un ne ēnot nepaēnojas. Tas nu tai vakarā. Atnāks otrs vakars, kā ēdīs atkal vakariņas - sauc tāpat: «puiši, palaidņi, kam jūs manu dzīvokli nocirtāt? Kam dzīvokli nocirtāt?» Nu puiši sadusmojušies, paķēruši sērmūkšla kokus, bakstījuši visas pakaktes un triekuši ķēmu ar negodu laukā. Vai patiesi iztriekuši jeb ķēms pats izgājis, to nevar zināt; tikai to drīzi apmanījuši, ka ķēms ievilcies kūtī, atraisījis visām govim saites un izdzinis sētas vidū, lai bizo - nakts laikā lai bizo. Meitas izbijušās, paķērušas vējlukturus - skrējušas lopus kūtī atpakaļ dzīt un saitēs siet. Iedzinušas un sākušas siet - nevar dabūt piesiet: uguni viens pūš nost. Kā nu skrietu uguni aizdedzināt, atkal cits kas jauns: viens met no jumta salmus viņām virsū, lieliem klēpjiem met. Nu, ko nu? Labi redz velns kājās tagad ir. Ies saimnieks uz muižu ar gudrākiem ļaudim izrunāties. Kungs padzird, kas noticis - tas pārgudrībā tūliņ netic, ko saimnieks tur blād - sūtīs vagāru apskatīties. Atnāk vagārs uz saimnieka kūti, izskatās, izgaidās - nav ne ķirķa - ies uz istabu gulēt. Gulēja krāsns priekšā sildīdamies; uz vienu riezi - kas notika krāsnij, kas ne - visas ogles izsprāga pa muti laukā, vagāram virsū. Vagārs to vien attapa iesaukties: «Lai velns parauj visus velnus!» un aizdrāzās uz muižu. Nu saimnieks gan vedis daudz vārdotāju, kas velnu izdzītu, bet nekā. Cits vārdotājs gan no istabas iztriecis velnu, bet pēc tam nemiernieks ārdījies pa pirti.