9. Treimaņu Jānis Bērznieku Dzeņos. Jkr. II. LP, VII, I, 966, 8.

Netālu no Bērzmuižas ir Līvu-Bērze, kuru to laiku ļaudis saukuši par lielo Līvi. Tur dzīvojis briesmīgs kungs, ko par melno Līvenu saukuši. Otrs tāds pats nikns kungs dzīvojis Melnajā muižā, ko tagad Upes muižu sauc. Niknie kungi tolaik vareni spokojuši. Tā pie Velna bedres sanākuši vācieši sarkanām kājām, ķēdēs saķēdēti, ka žvakšķējis vien, saiedami Velna bedrē iekšā, un tad atkal nākuši ārā pie uguns sildīties. Lielākais ceļš viņiem bijis no Velna bedres uz lauka šķūni; tur tie gājuši trumpot un dzīvojuši dumpēdamies, kaudamies cits aiz cita. Bet kad gailis sarcis dziedāt, tad visi nelabie gari pazuduši. Pa dienu gan neviena velna nevarējuši redzēt, bet kas uz velnu ceļa apstājies, tas tapis samaitāts.