11. Treimaņu Jānis Bērznieku Dzeņos. Jkr. IL LP, VII, I, 956, 12.

Reiz muižas zosu meita, ganījusi pa diensvidu zosis; nolijis smalks lietutiņš un nu smuka saulīte atspīdējusi. Ganu meita, ar sedzeni apsegusies, bijusi, nosēdusies uz tā ceļa, kur velniem jāiet, un aizsnaudusies. Tad velni viņu tā samocījuši, ka tik ko palikusi dzīva: kakls bijis apgriezts otrādi, ģīmis uz muguru. Veduši gan pie katoļu mācītāja, bet arī tas nevarējis līdzēt.