17. Jānis Biezais Krapes pag. Z. Lancmaņa kr.

Apmēram četri simti soļu no Šumu mājām netālu no lielceļa atrodas veca rija. Reiz, tumšā rudens naktī viens ceļnieks gājis no Jaun-Gulbenes uz Vec-Gulbeni. Viņš gājis, gājis - beidzot ieraudzījis vienu ēku. Tā bijusi Šumu rija. Ceļnieks iegājis rijā atpūsties un drīz aizmidzis. Bet te piepēži dzirdot: visās malās čabot un grabot. Ceļnieks ļoti nobijies, ātri uzkāpis uz ārdiem un noslēpies.

Drīz no rijas krāsns izlīduši velni un. raganas. Viņas uzbūrušas spīganas un visa rija palikusi gaiša. Tūliņ visi sākuši lēkt un spriņģot. Te viens velnēns uzlēcis par daudz augstu un saodis dzīva cilvēka smaku. Saoduši arī citi, un nu visi kāpuši uz ārdiem. Ceļnieks briesmīgi nobijies, bet drīz uzķēris 1abu padomu: viņš apvilcis sev apkārt riņķi un sācis uz tā mest krustus. Velni līduši gan virsū, bet kuŗš pieskaries pie riņķa, tas nokritis no ārdiem zemē. Tā tas turpinājies labu brīdi. Te iedziedājušies gaiļi - velni un raganas tūliņ salīduši krāsnī atpakaļ. Tad ceļnieks turpinājis savu ceļu tālāk.