Velni moka cilvēkus.

22. Skolnieks K. Skrīvelis Strenčos.

Vecos laikos, kad velns staigājis pa zemes virsu, tad viņš esot nodomājis aizdambēt ar akmeņiem Gauju pie Krāčiem. Velns, akmeņus meklēdams, apstaigājis visu Strenču apkārtni.

Iedams no Strenčiem uz Jērcēniem, velns apmeties Virslavas pirtī. Virslavas pirts esot bijusi pie lielceļa.

Velns gribējis, lai cilvēki viņam ziedo. Kuŗš neesot ziedojis, to velns apbūris ar kādu sērgu. Vienai nabaga sievai nav bijis nekā ko ziedot. Pēdējā esot mazgājusies pirtī viena un dzirdējusi aiz durvim grabienu. Sieva paskatījusies uz durvju pusi un tūdaļ palikusi neredzīga. Sieva gājusi pie kādas burves, lai izārstētu acis, un izstāstījusi viņai notikumu. Šī devusi tādu padomu, ka viņai jāziedo velnam piens. Naktī pulkstens divpadsmitos sieva gājusi uz pirti un nolikusi pienu pirtī. No palāves iznācis melns kaķis ar kaķēniem un izlacis pienu. No tās reizes sieva palikusi redzīga. Pēc tam pirts nodegusi un cilvēki tikuši no &127;aunā vaļā.